kad prom

Es varētu iemācīties
runāt pa tavam,
ja pāris nedēļas
te padzīvotu.
Ne vien klausīties,
bet arī saprastu tu,
vai tēju, vai kafiju
vēlos.
"Man, lūdzu, divus priekus
un šķipsniņu veiksmes.
Nē, nē, es tepat uz vietas -
nekur nav jāsteidzas."
Tā aizvadītu es dienas
uz parka soliņiem,
klausītos citā mēlē -
ne starp letiņiem.
Cilvēks tu mazs
lielā pilsētā.
Uz attīstību necerot,
pavadīt laiku mierā,
gluži kā neeksistējot.

Break the system

My table full with papers of all kinds
Math, English and chemistry tables.
All i care is that bottle of fresh water
And Alt-J strinkling their guitars in the background.
These hackneyed expressions
Shining from pages of old textbooks
They seem brighter than the morning light,
Can't you really think of something new?
Something good?
We're getting sick from the rotten yellow pages,
Boring presentation slides.
Tired of logaritms and present phrases,
Definitions and freaking pencils.
Let's learn about the fish in the sea,
How many days we can stand with no food.
Let's dress up like burguasy of the 19th century
And have a ball with all the smoking and fucking.
Why not get naked and make a play
Of how Adam got excited when seeing his Eve.
Or maybe just plant a tree in the parking lot
So the pregnant girls would have air to breathe.
Teach us how to dance like princesses
And to love like hippies in the sun,
How to cure this cold I got last week.
We want to differ a bit.

Žubīte

Viņa smaida, kad priecājas,
Raud, kad skumji.
Tik patiesi, ka dažbrīd
Var šķist dumji.

Un, ja arī nogurst
Pa peļķēm lēkāt,
Viņa vienmēr metīsies
Jaunās dēkās.

Ar ziediem matos
Un smaidu sejā,
Lai ko jūs ar' teiktu,
Mēs abas metamies dejā.

lie/lie

I'm drunk and tired and a little bit stoned,
I've had a bit too much.

I'm lying in the bed, 

But dancing on my mind. 

I've had a bit of tequila 

And shot of Jager too, 

The rest I don't remember, 

I was thinking about you. 

I know I left the party,

I know I should've stayed,

But I'd  better be home 

Thinking only about you. 

My beds' too big(you should be here)

I will be dreaming about you. 

I can't control my dreams

But, honey, I will try to. 

saproti

Tu guli parka vidū, 
Kas pilns ar cilvēkiem 
Un joprojām jūties tik vienā 
Gaišā laikā dienas. 

Viņi tevi tāpat nepamana, 
Kaut saulē viz violeti mati. 
Rokā pudele pustukša 
Un palēnām tukšojās vēl. 

Likumsargi arī iet garām 
Un nesaka neko par to. 
Viņi saprot, ka sirdssāpes jāārstē 
Svaigā  gaisā un pālī. 

Asaras pārstāja tecēt pa vaigiem 
Caur kosmētikas kārtu 
Bet, ja šķiet, ka bēdām gals,
Nē - ķermenis tik dehidrējies. 

Pametu skatu vēl uz kanāla malu. 
Pudele tukša tur vēl guļ, 
Bet tu aizrāpoji pretī laimei - 
Laimīga taciņa solās būt. 

dabā sestdiena

Man tīk vērot cilvēkus,
Kad tie bārā un lāmās
Viņi taču runa niekus...
Labāk klausīties bērnu smieklus.

Vai arī savējos
Bērnībā to bij' daudz
Tagad tik ironiski no tevis tie skan
Liekas,  tu atkal melo man.

Pavadīsim vairāk laika kopā!
Uzrāpsimies kādā Arkādijas kokā...
Nespēlēsim paslēpes -
Negribu meklēt tevi atkal,
Jo jau pirmo reizi bija grūti
Tu vairs neko nejūti.

Es mūždien vēroju cilvekus
Vai tie priecātos,  bet labāk jau nē.
Man tik būt tavā klātbūtnē
Un vērot mūždien tevi.
Tu man liec vairāk mīlēt sevi.

Bet pietiek nu par cilvēkiem
Labāk parunāsim par skudrām
Viņam darba nekad nepietiek
Gluži kā man tavu smaidu.

Vienmēr trāpās ceļā kas negribēts
Likās,  ka viss jau zaudēts,
Bet tad paskatos pati uz sevi
Man vairs nepatīk mīlēt tevi.

/ Koskins & Rūtīna /

silent

I heard you saying,
It wasn't out loud -
Your thoughts were so much
Louder than sound.

The moon was looking
At all of us here
As we're just a part
Of this atmosphere.

I didn't want kisses,
Neither hugs and smiles.
Just to be between us
Less than hundred miles.

It was nothing to wish for,
It couldn't be done.
We're far away,  but at least
Under the same sun.

Saule, Pērkons, Daugava.

Tu varētu būt mana saule -
Tik vajadzīga man nav neviena.
Pārāk silta sirdij un jauka,
Lai pasaule mierīgi dzīvot tev ļautu.
Bet reizē tik tāla Tu vari kļūt...
Kā tad man bez tevis būs būt?

Pērkons mans būs vīns sarkanais.
Nebīsties, nav tas dzēriens trakākais.
Gan iespers pa nīsto un mīlēto,
Dažbrīd izgaismos asaru aizmirsto,
Visas problēmas skaidrākas kļūs
Un vecās (sarkanās) rētas tas šūs.

Daugava gan ir tikai viena.
Sildīs to vasara vai pārklās Ziema,
Tās malā sēdīšos es kā Latve
Ar Sauli, Pērkonu vai ar pate.
Ja vajadzēs, lai aizskalo tad prom,
Bet gaišos brīžus ūdensspoguls atstaro.

Dažreiz manas acis

Ir kā kaitinošs ūdens krāns

Kas pil tieši tad

Kad nevajag

Tad apstādināt to

Var tikai cilvēks pareizais

Viņa prasmīgās rokas

Varbūt pat tikai balss.

Man nepietiek līdzekļu

Tam santehniķim

Kas atnākt varētu

Un stādināt piles kaitinošās.
Nekas, atgriezīšu ūdeni līdz galējam
Un nākšu noskalot rokas.

Jauka, silta istaba
Man tavā azotē paveras;
Un sīka, naiva dvēsele
Tur tieši iederētos.
Tai nebūtu ne pliku ziemu,
Ne vasaras aukstā vēja, 
Tur tikai tumsa vilinoša
Un varbūt atcerēsies.
Es gribu tavā azotē
Kā bērnīns iekārtoties
Un atrast ja ne meklēto,
Tad vismaz kādu dienu.

Nomierinies... Nav tik traki.

Cilvēki mūsdienās briesmīgi daudz uztraucas par to, kam nevajadzētu raisīt lieku satraukumu. Ir daudz piemēru šim nevajadzīgajam satraukumam. Tā kā ir ziema, visur protams ir sniegs un Rīgas iedzīvotājus, šķiet, visvairāk uztrauc tas, ka jau nākamajā rītā pēc puteņa visur nav perfekti notīrītas ielas un ietves un tādēļ nevar iekāpt autobusā pa priekšējām durvīm - tur priekšā pieturā sniega kaudze. Rodas tikai viens jautājums - kādēļ ļaudis tādā gadījumā nevar iekāpt pa citām no autobusa durvīm? Vai arī pielietot mazliet piepūles, lai šai kupenai pārkāptu pāri? Protams, ir cilvēki, kas to fiziski nespēj, taču tomēr - vismaz 70% iedzīvotāji ir pietiekami labā fiziskā stāvoklī lai to izdarītu. Bet tomēr, lai cik absurdi mums pašiem tas nešķistu, tieši šie 70% ir tie cilvēki, kuri, kā jau minēju, uztraucas par visiem sīkumiem un dzīves neērtībām visvairāk.
Jā, tie esam mēs paši. Mums vienmēr vajag visu pakārtotu visiem iespējamajiem apstākļiem un notikumiem dzīvē un tuvākajās piecās stundās. Ja nu notiek tas, ja nu notiek šitas? Ja nu, ja nu, ja nu... Nu un? Varbūt nav jānopērk piens tā pat, ja nu man kādu dienu sagribas to pieliet kafijai, tad to izdarīt vienu reizi, par pienu aizmirst un tad izliet podā, jo jau kļuvis vecs. Šādi mēs miskastē izmetam gandrīz visu, kā dēļ, iespējams, esam sūri, grūti strādājuši - tik tādēļ, ka esam bijuši pārāk daudz uztraukušies par savām 100% ērtībām un to, kas varētu notikt.
Mūsdienās cilvēkiem, arī Latvijā, ir ļoti grūti pārkāpt līnijai, kas ierobežo katram savu komforta zonu. Es varēju šo visu nerakstīt un turpināt pavadīt savu laiku lietotnē Facebook, lasot stulbus rakstus no izklaides portāliem un skatīties video, kur latvju jaunieši runā par visām savām problēmām, bet tā  vietā lai tās risinātu, tikai raisa šo sašutumu visā sabiedrībā. Tad man nebūtu jādara gandrīz nekas, pat ne jādomā. Bet es padomāju. Tu varēji neatvērt šo saiti vai vismaz, to atverot un ieraugot tik garu un, visticamāk, neinteresantu tekstu, tam atmest ar roku un nepārvarēt šīs grūtības, lai nevajadzētu nodarbināt savu prātu. Bet tu izdarīji, ar to jau es tevi apsveicu.
Latvieti, tas ko es cenšos tev šeit pateikt ir:
Beidz visu pakārtot perfektajam, tajā izšķiežot tik daudz laika un neradot nemaz prieka. Tavs pusdienlaiks izvērsīsies daudz jaukāks gan tev, gan draugam, ja ar viņu pačalosi, izteiksi komplimentu un pastāstīsi ko jauku, nevis truli sēdēsi savā viedtālrunī, kuru - atzīsti - tev nemaz īsti dzīvē nevajag. Pieliec savu spēku grūtībās, jo zinu, ka to vari un tev tas ir. Pieliec smadzenes tur, kur to trūkst, jo tās tev arī pēc visiem dabas likumiem ir.
Esi darītājs, domātājs un cilvēks, latvieti!