trešdiena, 2016. gada 22. jūnijs

Žubīte

Viņa smaida, kad priecājas,
Raud, kad skumji.
Tik patiesi, ka dažbrīd
Var šķist dumji.

Un, ja arī nogurst
Pa peļķēm lēkāt,
Viņa vienmēr metīsies
Jaunās dēkās.

Ar ziediem matos
Un smaidu sejā,
Lai ko jūs ar' teiktu,
Mēs abas metamies dejā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Es gribu iet uz Operu pavasarī.

Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce...