trešdiena, 2016. gada 15. jūnijs

saproti

Tu guli parka vidū, 
Kas pilns ar cilvēkiem 
Un joprojām jūties tik vienā 
Gaišā laikā dienas. 

Viņi tevi tāpat nepamana, 
Kaut saulē viz violeti mati. 
Rokā pudele pustukša 
Un palēnām tukšojās vēl. 

Likumsargi arī iet garām 
Un nesaka neko par to. 
Viņi saprot, ka sirdssāpes jāārstē 
Svaigā  gaisā un pālī. 

Asaras pārstāja tecēt pa vaigiem 
Caur kosmētikas kārtu 
Bet, ja šķiet, ka bēdām gals,
Nē - ķermenis tik dehidrējies. 

Pametu skatu vēl uz kanāla malu. 
Pudele tukša tur vēl guļ, 
Bet tu aizrāpoji pretī laimei - 
Laimīga taciņa solās būt. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Es gribu iet uz Operu pavasarī.

Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce...