Saule, Pērkons, Daugava.

Tu varētu būt mana saule -
Tik vajadzīga man nav neviena.
Pārāk silta sirdij un jauka,
Lai pasaule mierīgi dzīvot tev ļautu.
Bet reizē tik tāla Tu vari kļūt...
Kā tad man bez tevis būs būt?

Pērkons mans būs vīns sarkanais.
Nebīsties, nav tas dzēriens trakākais.
Gan iespers pa nīsto un mīlēto,
Dažbrīd izgaismos asaru aizmirsto,
Visas problēmas skaidrākas kļūs
Un vecās (sarkanās) rētas tas šūs.

Daugava gan ir tikai viena.
Sildīs to vasara vai pārklās Ziema,
Tās malā sēdīšos es kā Latve
Ar Sauli, Pērkonu vai ar pate.
Ja vajadzēs, lai aizskalo tad prom,
Bet gaišos brīžus ūdensspoguls atstaro.