otrdiena, 2016. gada 2. augusts

kad prom

Es varētu iemācīties
runāt pa tavam,
ja pāris nedēļas
te padzīvotu.
Ne vien klausīties,
bet arī saprastu tu,
vai tēju, vai kafiju
vēlos.
"Man, lūdzu, divus priekus
un šķipsniņu veiksmes.
Nē, nē, es tepat uz vietas -
nekur nav jāsteidzas."
Tā aizvadītu es dienas
uz parka soliņiem,
klausītos citā mēlē -
ne starp letiņiem.
Cilvēks tu mazs
lielā pilsētā.
Uz attīstību necerot,
pavadīt laiku mierā,
gluži kā neeksistējot.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Es gribu iet uz Operu pavasarī.

Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce...