Viņa smaida, kad priecājas,
Raud, kad skumji.
Tik patiesi, ka dažbrīd
Var šķist dumji.
Un, ja arī nogurst
Pa peļķēm lēkāt,
Viņa vienmēr metīsies
Jaunās dēkās.
Ar ziediem matos
Un smaidu sejā,
Lai ko jūs ar' teiktu,
Mēs abas metamies dejā.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Es gribu iet uz Operu pavasarī.
Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce...
-
es teicu, ka būs jau labi un mēs iztiksim un es iztikšu un tu iztiksi. taču man netiek tevis un es neiztieku. es ceru, ka tev arī tā l...
-
Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce... -
Es varētu iemācīties runāt pa tavam, ja pāris nedēļas te padzīvotu. Ne vien klausīties, bet arī saprastu tu, vai tēju, vai kafiju vēl...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru