Tu guli parka vidū,
Kas pilns ar cilvēkiem
Un joprojām jūties tik vienā
Gaišā laikā dienas.
Viņi tevi tāpat nepamana,
Kaut saulē viz violeti mati.
Rokā pudele pustukša
Un palēnām tukšojās vēl.
Likumsargi arī iet garām
Un nesaka neko par to.
Viņi saprot, ka sirdssāpes jāārstē
Svaigā gaisā un pālī.
Asaras pārstāja tecēt pa vaigiem
Caur kosmētikas kārtu
Bet, ja šķiet, ka bēdām gals,
Nē - ķermenis tik dehidrējies.
Pametu skatu vēl uz kanāla malu.
Pudele tukša tur vēl guļ,
Bet tu aizrāpoji pretī laimei -
Laimīga taciņa solās būt.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Es gribu iet uz Operu pavasarī.
Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce...
-
es teicu, ka būs jau labi un mēs iztiksim un es iztikšu un tu iztiksi. taču man netiek tevis un es neiztieku. es ceru, ka tev arī tā l...
-
Es gribu iet uz Operu pavasarī. Tā, lai lakādas kurpes nebaidās sasmērēties palu dubļos. Lai varu vilkt gaišu kleitu ar svārkiem pāri ce... -
Es varētu iemācīties runāt pa tavam, ja pāris nedēļas te padzīvotu. Ne vien klausīties, bet arī saprastu tu, vai tēju, vai kafiju vēl...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru