Par jaunu gadu. Par mērķiem. Par apņemšanos. Jeb gudrā muldēšana.

Nu jau kādu laiku dzīvojam pavisam jaunā gadā, daži ar to sākuši arī "jaunu dzīvi", nostādījuši jaunus mērķus dzīvē un apņēmušies gada laikā paveikt, piepildīt kaut ko īpašu. Bet tas, ko es nekad neesmu sapratusi ir - kāpēc, lai to visu darītu, nepieciešams jauns gads, jauna nedēļa, diena? 
Piemēram: 
"No nākamās nedēļas sākšu ieturēt diētu!"
"Kāpēc nesāc jau šodien?"
Atbilde, kas izskan: "Jauna nedēļa, jauns sākums!"
Kāda tā būtu īstenībā: "Gribu vēl atlikušās dienas pierīties, kā cūka."
Vai nekad nav nācies sastapties ar šādu situāciju, m?
Vai:
"Rītdien sākšu iet uz sporta zāli/vingrot/skriet/izpildīt 50 pietupienus katru vakaru, jo šovakar esmu pārāk slinka, lai ko darītu."
Kāpēc viss vienmēr ir jāatliek - ja gribi ko paveikt, sāc jau tagad, piecelies un maini, un dari. Un vēl, ļoooti liela iespēja ir, ka tas ātri aizmirsīsies vai apniks, kā tas vienmēr ir bijis man. Tāpēc varētu teikt, ka mana apņemšanās, sākot šo gadu bija neko neapņemties kaut vai tikai, lai sevi nepieviltu. Ja vēlēšos ko darīt, sasniegt, sākšu to uzreiz, neko negaidot, jo nekas nav jāgaida.