Es gribu iet uz Operu pavasarī.

Es gribu iet uz Operu pavasarī.
Tā, lai lakādas kurpes nebaidās
sasmērēties palu dubļos.
Lai varu vilkt gaišu kleitu
ar svārkiem pāri celim
un ietīties gaišu ceriņu plašķī.

Es gribu iet uz Operu pavasarī.
Bet tiekamies ātrāk Basteja galā.
Lai varam urdēt kopā ar ūdenskritumiem,
cēli pacelt acis uz Brīvības tēlu
un pie sevis ko padungot.

Es gribu iet uz Operu pavasarī.
Mēs izietu dārzam gar kanāla malu.
Strūklaka atkal darbotos ar sparu
un kādam bērnam līdzi burbuļi ziepju,
kas meklē sev ceļu skaidro debesu jumā.
Tur visus mūs ieskautu narcišu dvesma.

Es gribu iet uz Operu pavasarī.
Cēli šķērsot pagalma bruģi
un starp staltām kolonnām iesoļot iekšā.
Mierīgi atslīgsim partera vidū
un starpbrīdī ēdīsim kūkas.

Aizved mani uz Operu pavasarī!

neiztieku

es teicu, ka būs jau labi
un mēs iztiksim
un es iztikšu
un tu iztiksi.
taču man netiek tevis un
es neiztieku.
es ceru, ka tev arī tā liekas.
savtīgi ceru, ka tu neiztiec
bez mums
-
mums vienos palagos tītiem
mūsu rokām, viena otram uz ceļiem
mums aiz mašīnas stikla uz bāņa
mūsu papēžiem, karsējot deju grīdu.

es neiztieku bez visa
visām stulbībām, ko kopā darām
un pat tām, ar ko mani kaitini.
es nevaru iztikt
un es negribu iztikt
un ceru, ka tu arī.

droši

Sagrauj visu nevēlamo,

Kas vien māgu uz vēmienu māc.

Piekauj to, kas negribēti

Atkal uz tava sliekšņa stāv.

Nīst sanāk pavisam negribēti,

Bet dažreiz labāk, ja gribas mums tā.

Ir jāatceras iespert i bieži

Kaut akmenim, kas nevainīgi stāv.