dabā sestdiena

Man tīk vērot cilvēkus,
Kad tie bārā un lāmās
Viņi taču runa niekus...
Labāk klausīties bērnu smieklus.

Vai arī savējos
Bērnībā to bij' daudz
Tagad tik ironiski no tevis tie skan
Liekas,  tu atkal melo man.

Pavadīsim vairāk laika kopā!
Uzrāpsimies kādā Arkādijas kokā...
Nespēlēsim paslēpes -
Negribu meklēt tevi atkal,
Jo jau pirmo reizi bija grūti
Tu vairs neko nejūti.

Es mūždien vēroju cilvekus
Vai tie priecātos,  bet labāk jau nē.
Man tik būt tavā klātbūtnē
Un vērot mūždien tevi.
Tu man liec vairāk mīlēt sevi.

Bet pietiek nu par cilvēkiem
Labāk parunāsim par skudrām
Viņam darba nekad nepietiek
Gluži kā man tavu smaidu.

Vienmēr trāpās ceļā kas negribēts
Likās,  ka viss jau zaudēts,
Bet tad paskatos pati uz sevi
Man vairs nepatīk mīlēt tevi.

/ Koskins & Rūtīna /